Mūsu salona kliente Paula Roze savā dzīvesstila blogā Mrs. Paula Roze dalījās savā un sava dēliņa Otomāra pieredzē pirmo reizi apmeklējot bērnu frizieri. Rakstu "Pirmo reizi pie friziera. Pieredze un piedzīvojums." var izlasīt šajā saitē!

Es esmu par maksimāli patīkamām pirmajām pieredzēm, kas jāpiedzīvo mūsu bērniem. Piemēram, pirmais ārsta (jebkura) apmeklējums, pirmās potes, cik nu tāda procedūra vispār fiziski var būt patīkama, pirmās dažādu ēdienu garšošanas, pirmie ceļojumi un tā tālāk un tā joprojām. Nevienam jau nav noslēpums, ka tik ļoti, kā esot mazi, mēs pasauli vairs nekad neatklāsim, tāpēc labprāt nedaudz pastāstīšu par vienu no mūsu pirmajām pieredzēm – Otomāra pirmais friziera apmeklējums.

Cits varētu pajautāt vai mums maz ir pilns kalendārs galvā un kāpēc gan pirmo laiku bērna matus negriežam paši, bet izvēlamies par to kādam maksāt naudu. Sākšu ar to, ka, manuprāt, mēs dzīvojam tādā laikmetā, kurā mums ir iespēja maksāt ne vien par pliku pakalpojumu, bet arī par pieredzi un, kā jau minēju iepriekš, es ticu, ka tieši pirmā pieredze noteiks kopējo atmiņu bāzi par konkrēto lietu. Ja ne tieši smadzeņu atmiņu, tad ķermenim kā tādam arī ir sava atmiņa un man bija svarīgi, lai nākotnē friziera apmeklējums Otomāram neasociētos ar kaut ko briesmīgu, bet drīzāk ar jautru piedzīvojumu.

Otrkārt, es neesmu matu meistars. Es neprotu darīt darbu, ko attiecīgie speciālisti apgūst skolās un, par ko iegūst specialitātes diplomu. Visticamāk manis veidotais griezums atgādinātu kaut ko līdzīgu Donalda Trampa pārbalinātajiem un pārķemmētajiem trīs matiem divās rindās, kas nevis uzlabotu mana dēla frizūru, bet gan būtu jāslēpj zem cepures. Turklāt šis arī ir iemesls, kāpēc ne es pati, nedz mans vīrs, piemēram, negriežam sev matus paši – tam ir domāti labi konkrētās sfēras speciālisti.

Treškārt Otomāram ir lokaini mati un to faktūras dēļ vien neķertos pati griezt viņa matus.

Jau sen biju nolēmusi, ka iesim pie kāda no “Misha The Barber“ matu meistariem, jo biju daudz dzirdējusi par šo vietu tieši mazu bērnu matu griezumu sakarā un beidzot tad arī pienāca tas brīdis, kad dēla mati no piemīlīgām lociņām sāka kļūt par nevaldāmu matu ērkuli, kas līda ne vien acīs, bet pat arī ausīs. Gada un tieši piecu mēnešu vecumā pienāca tā lielā diena. Pie meistares pieteicu Otomāru ceturtdienas vakarā uz sestdienas dienu, caur “Misha The Barber” mājas lapu, un piektdienas rītā jau saņēmu zvanu, lai precizētu detaļas. Pie frizieres Madaras ieradāmies visa ğimene kopā, jo arī vīram ir svarīgi, kādu pirmo frizūru saveidos mūsu dēlam. Man arī tas lika justies mierīgāk, jo dēlam ir tendence uzvesties paklausīgāk tēta klātbūtnē.

Ienākot darbnīcā, uzreiz pamanījām bērnu stūrīti, kurā pie lielajiem spoguļiem ir izvietotas divas automašīnas/ frizēšanās krēsli – Mini Cooper un ugunsdzēsēju auto. Vispirms Otomārs tiek iesēdināts Mini Cooper automašīnā, kas viņam ļoti patīk, jo var grozīt auto stūri un pārslēgt ātrumus, bet tad, telpas apgaismojuma dēļ, dēlam nākas pārcelties uz otru auto, kur tiek sākta matu griešanas procedūra. Priekšā uz planšetes tiek ieslēgta arī multfilma, bet tā īsti Otomāru neuzrunā, jo apkārt ir pārāk daudz citu interesantu lietu. Frizēšanās vidū friziere iesaka vēl piekoriģēt matus ar matu mašīnīti, lai griezums būtu precīzāks un smukāks, kam mēs piekrītam, tikmēr Otomārs ar nepārprotamām roku kustībām norāda, ka vēlas nomainīt savu braucamo pret jau sākumā iemēğināto Mini Cooper automašīnu, ko miera labad arī izdarām, jo tur neviena cita mazā klienta nav. Friziere ātri un veikli manevrē ap kustīgo bērnu, kuram, kā izrādās, nepatīk, ja griež matus ap ausīm. Fiksi, fiksi ar vīru palīdzam izklaidēt mūsu bērnu, kurš, protams, kļūst nepacietīgāks ar katru minūti, jo viņam nav raksturīga vēlme ilgstoši sēdēt bez jebkādas kustības, bet panika vai histērija nav novērojama un darbiņš tiek padarīts godam. Vecāki priecīgi un dēls priecīgs. Pirmais matu griešanas piedzīvojums ir noslēdzies veiksmīgi. Kamēr tētis saģērbj nu jau pavisam priecīgo klientu, tikmēr es norēķinos par dēla jauno frizūru.
Piedzīvojums mums – vecākiem, izrādās emocionālāks, kā gaidījām, jo visu atlikušo dienu jūsmojam, kā mainījies ir mūsu puisītis un, cik liels viņš jau patiesībā ir, tā kā varam uzskatīt, ka piedzīvojums ir izdevies godam ne vien dēlam, bet arī mums pašiem, jo neliegsimies, ka ir dažas “pirmās reizes”, ko vecāki pat uztver emocionālāk, kā paši bērni, jo tieši caur tām saprotam, cik ātri skrien laiks.

Nākamreiz noteikti nāksim atkal uz “Misha The Barber” un ieteiksim arī citu bērnu vecākiem. Paldies salonam.par atmosfēru un meistarei Madarai par veiksmīgo pirmo pieredzi!