Kā es atvēru salonu "Misha the Barber"

Viss sākās aptuveni pirms pieciem gadiem, kad sapratu, ka vairs nevēlos strādāt kādam citam. Dziļākās "dižķibeles" dibenā (atvainojos :P), divu traki karstu vasaras mēnešu laikā specifiskais saloniņš "Mademoiselle" ar apģērbiem un frizētavu tika atvērts.

Ieguldot savus spēkus un, protams, veiksmi, mēs nostrādājām vairāk kā piecus gadus. Tomēr TAS brīdis pienāca nemanot - “Mademoiselle” bija sevi izsmēlusi. Pirmām kārtām jau morāli... Tam pēcāk piekrita arī pārējie friziermeistari.

Pārdomu pilna, kādā parastā vakarā ejot uz mājām, pamanīju, ka tiek iznomātas jau sen noskatītās telpas turpat kaimiņos uz Avotu ielas. Bet pēc 16h, pavisam nejauši, neplānoti un ļoti impulsīvi sākās jaunā afēra! Jau nākamajā dienā tika parakstīts nomas līgums un iznomātas jaunās frizētavas telpas.

Tagad atskatoties uz to brīdi - pilnīgs neprāts! Četri mēneši vecs zīdainis mājās, bez kārtējā biznesa plāna, bez brīva laika darbam un "meditācijai" par projektu, interjeru, stratēģiju. Vienkārši nereāli un nepaceļami. Remonts ilga vienu mēnesi ļoti intensīvā tempā paralēli vadot "Mademoiselle" un dalot laika kripatiņas ar ģimeni. Vienvārdsakot, multitaskinga bosa līmenis :P

Remontam varu pateikties par jauniegūtām zinašānām santehnikā, elektronistalācijās un krāsās. Mani vēl joprojām Krūzā un K-rautā sveicina :)

Rītā, kad viss tika pabeigts, pateicu visiem lielo paldies:

 

"Tātad-ļoti gribās pateikt PALDIES visiem, kas bija ar mani visu šo tapšanas ārprātu un neprātu! Paldies, manam vīriņam ka iedrošināj un teica ka ir jādara, un atgādināja par seno ideju, un protams par mazo rakaru pieskatīšanu! Paldies, Ilzei kad noticēja un ļāvās visām trakajām idejām, paldies par gleznu, rūtainajām flīzēm, un daudz ko citu! Paldies, manām mīļajām, čaklajām meitenēm-Gintucim Līgucim un Ingai (mazajam draudziņam) par visiem lielajiem un mazajiem darbiņiem! Paldies, paldies Ginču par šodienu, nezinu ko bez Tevis darītu! Lielās tumbas rullē!:)) Paldies, meistaram Andrim-cilvēks ar zelta rokām! Paldies, Annai par burvīgo logo, par visām idejām un lāci! Paldies Inesei par sašūtajiem skaistumiem! Visiem negaidītajiem palīgiem-Mosītim, Ģirtiņam, draugam, vēlajam šīvakara krāsotājam!!! Ceru, ka nevienu neaizmirsu!!! Ja aizmirsu, tāpat saku PALDIES!!! Bučas... Eju gulēt!!!:) Čau.."

 

Paralēl remontam tika domāts arī nosaukums. Jā, tas pavisma nebija vienkārši! Sākotnējā ideja - lakoniskais un mazliet bērnišķīgais “Lācis”. Ideja biaj dzīva apmēram divas dienas līdz uz Tērbatas ielas neieraudzīju topošo kafejnīcu ar tādu pašu nosaukumu - "Laacis". Interesanti, ka tik specifisks nosaukums vienlaicīgi virmo gaisā ar jaunās kafejnīcas īpašniekiem. Starp citu, būs kaut kad jāaiziet papusdienot :) Tā “Lācis” pārtapa par kosmopolītisko “Misha”, bet vēlāk jau par “Misha the Barber”.

Runājot par nosaukumu, tas neapzināti dzina savas saknes kopā ar iepriekšējo salonu “Mademoiselli”, kad es kā protestu, vienkārši tāpat vien bez īpaša stāsta uztetovēju lācīti sev uz kakla. Facebookā var redzēt. Tagad, pēc pieciem gadiem, manam lācītim beidzot ir stāsts :) Jaunais salons “Misha the Barber” tapa ļoti ļoti viegli no emocionālās puses. Toties ar smagu darbu un pamatīgu bekgroundu apakšā.

Mēneša laikā kad frizētavā tapa remonts, bija sajūta, ka kāds visu laiku klāj “sarkano paklāju” zem kājām - visas idejas un nākamās darbības vienkārši bija kristāl-skaidras un saprotamas.

Tulīt mūsu vīriešu, sieviešu un bērnu frizētavai jau apritēs trīs mēneši! Izaicinājumu un darbu joprojām netrūkst… Bet mums patīk! See you! :) Evija.